Akadēmiskais centrs
Laura, lūdzu, pastāstiet par sevi un to, kas iedvesmojis studēt pedagoģu!
Cilvēkos ļoti novērtēju patiesumu, kas īpaši izteikts ir tieši bērniem, tādēļ tuvas attiecības ar bērniem esmu izjutusi lielāko savas dzīves daļu. Ceļš pirmsskolā mazliet jau ir iesākts, jo pēc vidusskolas absolvēšanas gadu nostrādāju kā pirmsskolas skolotāja. Iespējams, šis nebija īstais laiks manas karjeras veidošanai, jo dažādu nospiedošu iemeslu dēļ iesāktās studijas un darbu pirmsskolas izglītības iestādē noliku malā. Pēc vairākiem gadiem pienāca manas dzīves skaistākais laiks, kad pieteicās pirmais bērniņš, vēlāk – otrs. Tā nu es visu savu laiku un sirdi atdevu saviem dēliem. Domu par strādāšanu izglītības jomā biju atmetusi. Tikai, darbojoties ar saviem bērniem, atkal nāca atziņa, cik ļoti tas man patīk. Ne tikai pilnvērtīgi un aizraujoši pavadīt laiku, bet arī baudīt gandarījuma sajūtu, kad redzi, ko bērns ir iemācījies. Nejaušas tikšanās ar bijušajiem audzēkņiem vienmēr bija siltas un patīkamas un, jūtot, ka es viņiem joprojām esmu mīļa, sapratu, ka savā skolotājas profesijā visu esmu darījusi pareizi un nolēmu, ka šis ir īstais laiks, lai atsāktu studijas un turpinātu darbu izglītības sistēmā.
Latvijas Universitātes (LU) Madonas filiāle ir vistuvāk manai dzīvesvietai un, aprunājoties ar vadītāju Lolitu, nebija šaubu, ka vēlos studēt tieši šajā filiālē. Protams, es apzinājos, ka sestdienas tiks atņemtas manai ģimenei, bet tas ir ērtākais laiks, lai savienotu studijas ar darbu.
Patlaban esmu topošā diplomētā pirmsskolas skolotāja, bet nebūt negrasos apstāties šajā posmā, jo zinu, ka manu sirdi ir aizkustinājuši čalojošie skolas vecuma bērni. Mans sapnis nebeigsies 5. semestrī, jo šis posms ir tikai mana sirdsdarba piepildījuma sākums. Varu teikt paldies liktenīgajām tikšanās reizēm, ka esmu vietā, kur vēlos būt arī nākotnē.
Kas ir bijuši Jūsu atbalstītāji šajā izglītības ceļā?
Par laimi, mans lielākais atbalsts ir mana ģimene – dzīvesbiedrs un dēli. Viņi ir saprotoši, ka šis ir tikai mazs mūsu dzīves posms. Manas mīļākās dienas ir brīvdienas, kad nesteidzoties varam celties un plānot dienas gaitu. Mēs ļoti cenšamies atbalstīt viens otru, cienīt otra vēlmes un vajadzības. Mācīties palīdzu ne tikai es bērniem, bet arī – bērni man, jo reizēm tieši viņi ir tie, kuri dod spožākās idejas maniem darbiem.
Pirmais studiju gads ir ātri pasteidzies, iedodot man vācelīti ar daudzām jaunām zināšanām, noderīgām mācību metodēm, ko varu pielietot darbā, kā arī pavēris durvis uz jaunu, skaistu draudzību sākumu. Ir pagodinājums satikt zināšanu pilnus un viedus cilvēkus – docētājus, filiāles vadītāju, kursa biedrus. Es ticu, ka ikviens dzīvē satiktais cilvēks mūsu dzīvē “ienes” vai “iznes” to, kas ir vajadzīgs, lai stiprinātu mūsu gudrību.
Skaistie dzīves pavērsieni atvēra man Gulbenes novada Stāķu pamatskolas durvis un savas darba gaitas es turpinu skolā, kurā aizritēja arī manis pašas pamatskolas laiks. Rīti, kad atveru šīs durvis un saņemu patiesus smaidus un siltus apskāvienus, liek man justies dzīvai un laimīgai. Katra diena ir kā balta lapa, kuru visi kopā mēs aizpildām. Manu pieredzi bagātina arī mani audzēkņi un kolēģi.
Jūs nesen piedzīvojāt kādu īpašu notikumu, kas ļāva noticēt savam spēkam. Pastāstiet par to!
Strādājot skolā, man ir bijušas divas fantastiskas pieredzes Erasmus+ projektos, kur ir gūtas ne tikai zināšanas, bet arī pievarēti izaicinājumi. Viens no tiem bija šā gada septembrī, kad ar kolēģi devāmies uz Lietuvas galvaspilsētu Viļņu. Projekta ietvaros tika dota iespēja piedalīties Rimi Vilniaus maratonas 2024 piecu km distances skrējienā. Ar skriešanu vienmēr esmu bijusi uz “jūs”, tādēļ neticēju, ka man tas ir pa spēkam. Bet kā gan divu sportisku puišu mamma var pateikt: “Es to nevaru!”? Lielu atbalstu saņēmu arī no kolēģiem un devos pretī izaicinājumam! Ziniet? Ieskrienot finišā, mani pārņēma vārdos neaprakstāms gandarījums. Tas, par ko es vienmēr biju teikusi, ka nevarēšu, tagad ir sasniegts un likās kā fantastisks piedzīvojums. Tādēļ ikvienam no jums es vēlos teikt: “Nesakiet iespējām nē, pieņemiet izaicinājumus, baudiet dzīves piedāvātās iespējas, piepildiet sapņus un kļūdieties, ja nepieciešams! Viss, kas mūs nesalauž, padara tikai stiprākus!”
Laura, pateicos par sarunu!
Sagatavoja Lolita Kostjukova, LU Madonas filiāles vadītāja
 Madonas filiālē ir lekciju diena, auditorijā iedvesmota ienāca LAURA RUBENE, priecīgi vēstot: “Es to varēju! Es maratonā noskrēju 5 km!”. Uz sarunu aicināju iedvesmoto Lauru, īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” 2. kursa studenti.){kind=link}