LU Madonas filiāles absolvente Elīna Spirģe pie darbavietas - Madonas novada Kalsnavas pamatskolas pirmsskolas Aiviekstē. Foto no personīgā arhīva.

Turpinām iepazīstināt ar Latvijas Universitātes (LU) Madonas filiāles absolventu pieredzi. Šodien ar savu stāstu dalās ELĪNA SPIRĢE, studiju programmas “Pirmsskolas izglītības skolotājs” 2018. gada absolvente, Madonas novada Kalsnavas pamatskolas pirmsskolas grupu metodiķe, skolotāja un mentors.

"Laiks, kad biju maza meitene un apmeklēju pirmsskolu, man likās brīnumains. Kā bērns ticēju pasaku tēliem, skolotāju stāstījumam par rūķīšiem, kas dzīvoja tuvējā mežiņā. Atceros, cik svarīgs bija audzinātājas piemērs un personība, kura mudināja apgūt jaunas zināšanas. Ātri iemācījos lasīt, lai tiktu līdzi lielākiem bērniem un biju tik centīga, ka uz skolu devos jau sešu gadu vecumā. Vienmēr esmu bijusi ļoti apzinīga. Pirmsskolā strādāja arī mana mamma, ciemojoties pie viņas, man tika uzticēts bērniem pirms gulētiešanas lasīt pasakas, tāpēc jau tad iejutos skolotājas lomā. 

Pēc vidusskolas absolvēšanas uzsāku studijas augstskolā Rīgā un studēju uzņēmējdarbības vadību, ieguvu bakalaura grādu. Atgriežoties no studijām uz Madonas novada Aivieksti, man radās iespēja strādāt pirmsskolā, kur vadīju bērniem angļu valodas pulciņu.  Vēlāk man tika piedāvāts strādāt par grupas pedagogu, tāpēc arī izmatoju brīnišķīgu iespēju – studēt pedagoģiju netālu no mājām Madonā.

Studijas LU Madonas filiālē man palikušas atmiņā ar jaukajām kursa biedrenēm, pasniedzējām un filiāles vadītāju Lolitu, kura vienmēr smaidīga mūs sagaidīja, izstāstīja aktualitātes, uzmundrināja un turēja īkšķus par mums, kad notika eksāmeni. 

Tagad, strādājot izglītības iestādē un vedot savus bērnus uz pirmsskolu, satieku studiju biedrenes Ligitu, Lieni, Žannu, Lauru, Aiviju, Zandu, Ivetu un citas. Esam labas paziņas, vienmēr pārmijam kādu vārdu par to, kā veicas profesionālajā darbībā. Redzu viņu izaugsmi, piedaloties savstarpējās mācīšanās pasākumos un daloties savā labajā praksē novada rīkotajos pasākumos. Par to man ir liels prieks!

Kvalifikācijas darba rakstīšana man nesagādāja grūtības, taču laika plānošana bija viens no galvenajiem izaicinājumiem. Man ir raksturīgi atstāt visu uz pēdējo mirkli. Bet šoreiz rūpīgi plānoju laiku, iedziļinājos noslēguma darba pētījuma “Vidējā pirmsskolas vecuma bērnu pamatkustību apguve āra sporta nodarbībās” tēmā, sadarbojos ar darba vadītāju Agitu Klemperi-Sipjaginu. Pētījuma aizstāvēšanā man veicās ļoti labi, atceros, ka bija uztraukums, taču savu darbu pārzināju ļoti labi un aizstāvēju ar lielu pārliecību, iegūstot augstāko novērtējumu. Jutos ļoti gandarīta par paveikto. 

Pirmsskolas iestādē Aiviekstē sāku strādāt jau studiju laikā, un visjaukākais ir tas, ka pati esmu gājusi šajā bērnudārzā. Darbavietā lielu atbalstu saņemu no pirmsskolas vadības komandas un pārējiem darbiniekiem. Man vienmēr ir interesējis viss jaunais, sekoju līdzi jaunumiem izglītībā, man ļoti patīk strādāt ar digitālajām tehnoloģijām.

Strādājot pirmsskolā, svarīgs ir komandas darbs, vienots redzējums. Man ir paveicies, ka varu strādāt vienā komandā ar dzīves un sirds gudrām kolēģēm. Runājot ar kolēģēm, mēģinu nesarežģīt lietas, paskaidrot savu domu katram saprotamā veidā. 

Mācīšanās, kursu apmeklēšana tā ir mana ikdiena. Izmantoju iespēju apmeklēt LU piedāvātos mūžizglītības kursus. Mācos ne tikai darba vajadzībām, bet arī sevis pilnveidošanai. Labprāt dalos savās zināšanās arī ar citiem. Kolēģes jau zina, ka var vērsties pie manis pēc padoma un, likumsakarīgi, pirmsskolā esmu ne tikai skolotāja, bet jau otro gadu strādāju par pirmsskolas izglītības metodiķi un mentoru. Nākotnē plānoju studijas maģistrantūrā. 

Tā kā mūsu ģimenē aug trīs dēli – Jānis (16 gadi), Mārtiņš (7 gadi) un Jēkabs (5 gadi) – ikdiena ir aktīva, piemēram, vasarā izbraucieni ar velosipēdiem, peldēšana, ziemā – slidošana, slēpošana, būšana pie dabas. Tās ir aktivitātes, kas palīdz restartēties pēc spraigas darba nedēļas. Gadā vismaz vienu reizi man ir nepieciešams tāds pamatīgāks restarts, tad ar vīru dodamies ceļojumā uz ārzemēm. Ceļojumi ļauj izkāpt no komforta zonas, iedvesmo mani, sniedz jaunas domas un rada ilgi paliekošas atmiņas.

Man ir svarīgi atrast līdzsvaru starp mācībām, darbu, rūpēm par ģimeni un atvēlēt brīdi arī pašai sev. Šis līdzsvars palīdz saglabāt enerģiju, iekšējo mieru un dzīvesprieku.

Madonas filiāles studentiem novēlu neizsīkstošu zinātkāri un drosmi izaicināt sevi! Lai katra jauna diena nes jaunas atklāsmes un prieku par apgūto! Atcerieties, ka mācību ceļš ir saistīts gan ar jaunu zināšanu apguvi, gan arī ar savas personības izaugsmi. Lai pietiek spēka, pacietības un ticības saviem spēkiem!"

 

Elīna, Madonas filiāle pateicas Jums par stāstījumu un novēl turpmāko profesionālo izaugsmi!

   

Dalīties