Mārtiņš Stabiņš. Foto no personīgā arhīva.

Mārtiņdienu gaidot, aicinām iepazīties ar MĀRTIŅU STABIŅU, Latvijas Universitātes (LU) Infrastruktūras apsaimniekošanas servisa Apsaimniekošanas nodaļas automobiļa vadītāju ar vairāku desmitu gadu darba pieredzi, kura ceļojums pa dzīvi ir bijis bagāts gan ar kilometriem, gan ar sasniegumiem. Mārtiņš savulaik ir bijis valsts līmeņa sportists, joprojām ir fiziski aktīvs, baudot arī kalnu slēpošanu ģimenes lokā. Šogad Mārtiņš atzīmēja 76. dzimšanas dienu, un svētdien, 10. novembrī, svinēs vārdadienu. Mārtiņa precizitāte un korektums ir bijusi viņa darba vizītkarte un kolēģi apbrīno viņa pozitīvo attieksmi un lietišķumu.

Jaunība un profesijas izvēle

Balvu rajona Rekavas vidusskolu absolvēju tālajā 1966. gadā. Izvēlējos iegūt inženiera profesiju, studējot Rīgas Tehniskajā universitātē (toreiz – Rīgas Politehniskais institūts (RPI)), progresīvā un interesantā specialitātē par skaitļojamām mašīnām. Pēc studiju beigšanas strādāju lielā skaitļošanas centrā Rīgā un likās, ka šis būs darbs visam mūžam. Bet nekā! Atnāca datoru laikmets un skaitļošanas centrus slēdza. Arī manējo.

Sports manā dzīvē

Sportot sāku jau skolas laikā. Vislabāk man padevās vieglatlētika, vairākās disciplīnās biju labākais rajonā. Iestājoties RPI nonācu pie trenera Ulda Barbāna, kura vadībā atkārtoju 18 gadus vecu Latvijas rekordu 110 m barjerskrējienā. Savas sportista karjeras laikā deviņas reizes biju Latvijas čempions, piecas reizes laboju Latvijas rekordu un 10 gadus biju Latvijas izlasē. Sports māca, ka mērķtiecīgs darbs nes augļus, šī mācība noder visai dzīvei.

Sportiskās aktivitātes turpināja būt mana ikdiena, arī esot sporta veterānam, spēlēju tenisu, volejbolu, nodarbojos ar vieglatlētiku un piedalījos dažādās sacensībās Latvijā. Ar volejbola komandu vairākkārt pārstāvējām Latviju veterānu mačos ārvalstīs. Nu jau 50 gadus ziemā nodarbojos ar kalnu slēpošanu gan tepat Latvijā, gan Austrijas Alpos, Gruzijā, Somijā. Vislabāk man patīk Austrijas Alpi. Šogad pirmo reizi slēpojām visa ģimene: manas meitas, znoti, četri mazbērni un es. Kalni ir skaisti! Dzīve ir skaista!

Darba gaitas pēc skaitļošanas centru ēras

Pēc skaitļošanas centra ēras, mani uzaicināja strādāt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā (RPIVA) Saimniecības daļā. Biju atbildīgs par docētāju nogādāšanu uz filiālēm lekciju dienās un par visa nepieciešamā nodrošināšanu, lai varētu sekmīgi noritēt studiju process. Pēc RPIVA pievienošanas Latvijas Universitātei, turpinu vadāt docētājus lekciju dienās uz filiālēm, pēcpusdienās – atpakaļ uz Rīgu. Braucienu laikā ar docētājiem norit daudz interesantu sarunu, iegūtās atziņas man noder arī darbojoties ar mazbērniem.

Savā darbā man ļoti patīk tas, ka varu braukt uz dažādām Latvijas pilsētām, jo katrai ir savs šarms un vēsture. Manā darbā, līdzīgi kā sportā, svarīga ir precizitāte: būt laikā uz “starta līnijas” – sarunātajā laikā un vietā –, lai paņemtu docētājus un tad laicīgi ierastos filiālē. Domāju, ka man noder māka klausīties un vēlme uzzināt vienmēr ko jaunu.

Mārtiņdiena ģimenes lokā

Mārtiņdienu ik reizi svinam ģimenes lokā un ceļam galdā zosi vai gaiļa/vistas cepeti. Mūsu mājās Saulkrastos tiek klāts svētku galds un visi sarunājamies par pēdējā laika aktualitātēm, kavējamies atmiņās un labi pavadām šo dienu. Līdzīgi mēs satiekamies un svinam katrus ģimenes svētkus.

Lai sapņi piepildītos

Iesaku būt aktīviem un mērķtiecīgiem, atrast tādu studiju virzienu un sporta veidu, kas aizrauj un patīk. Dzīvot ar prieku ir svarīgi un veselīgi, tas palīdz satikt domubiedrus un izveidot draudzību mūža garumā. Piemēram, mīlestība slēpot mūsu ģimenē tiek nodota no paaudzes paaudzē. Tagad uz kalna satiekamies jau trīs paaudzes. Tikai tad, ja darbs vai sporta veids tevi aizrauj un tu zini, cik tas ir forši – tu vari tajā lietā ieinteresēt pārējos. Gluži kā labs skolotājs var iedvesmot studentus savā priekšmetā. Kā ir teicis četrkārtējais olimpiskais čempions, amerikāņu vieglatlēts Džese Ouvens (Jesse Owens, 1913–1980): “Mums visiem ir sapņi. Bet, kā likums, lai šie sapņi piepildītos, nepieciešams milzum daudz apņēmības, aizrautības, pašdisciplīnas un centības”.

Vairāk par Mārtiņa Stabiņa dzīvi var uzzināt Ērikas Lankas rakstā, saite: https://iav-journals.rtu.lv/article/view/IAV.2020.006

Mārtiņu vārdadienā sveicina uzrunātie kolēģi un dalās ar šādām atziņām: 

"Mārtiņš vienmēr ir atsaucīgs, labā noskaņojumā, viņš ir izpalīdzīgs kolēģis. Brauciena laikā uz filiālēm, Mārtiņš ir stāstījis dažādus interesantus atgadījumus, esam apsprieduši dažādas problēmas. Mārtiņš labi orientējas sporta jomā. Tāpēc vienmēr ir interesants Mārtiņa viedoklis par kādu sporta notikumu," saka prof. Juris Porozovs.

Pasniedzēja Jana Buboviča uzteic Mārtiņa praktisko devumu: "Mārtiņš vienmēr zina, kur dabūt īsto latviešu sieru, kūpinātu gaļu, zivi, kā audzēt tulpes, atrod kopīgu valodu ar katru cilvēku."

Asoc. prof. Ilze Briška un doc. Daiga Kalēja-Gasparoviča kolēģi raksturo ar vārdiem: "Mārtiņš vienmēr ir precīzs, atsaucīgs, asprātīgs. Un apbrīnojami saprotas ar pilnīgi visiem cilvēkiem."

"Man Mārtiņš vienkārši ļoti patīk," sirsnīgi saka asoc. prof. Māra Urdziņa-Deruma.

Doc. Ingūna Lāce Mārtiņu raksturo kā vīrišķīgu un sportisku džentlmeni un doc. Inga Stangaine īpaši atzīmē: "Vienīgais šoferis daudzu gadu garumā, kurš visām dāmām atver un aizver busiņa durvis. Vīrietis, uz kuru var paļauties. Praktiskais latvietis, kurš no katras bezizejas atradīs vismaz divas izejas. Labas organizatora spējas, piemēram, kamēr docētāji tālajā ceļā busiņā uz filiāli snauduļo, Mārtiņš pa telefonu kafejnīcā jau pasūtījis kafiju, lai piebraucot, visi var ātri pabrokastot. Ar Mārtiņu ceļš paiet ātri, jo viņš ir lielisks stāstnieks ar brīnišķīgu humora izjūtu. Savā darbā ātri iepazīst un sajūt cilvēkus, ievēro katra docētāja paradumus, respektē viņu vajadzības, piemēram, kuram vajag sēdēt, lai redzētu ceļu, ar kuru vajag paklusēt utt. Mārtiņš ir savējais. Veselību un dzīvesprieku, Mārtiņ! Sveicieni vārdadienā!"

Prof. Tija Zīriņa dalās ar jaukām atmiņām un pieredzi: "Mārtiņu kā šoferīti esmu iepazinusi jau sen. Tas bija filiāļu darbības sākumā, tātad būs jau pagājuši vismaz 25 gadi. Ar Mārtiņu kopā  esmu braukusi gan ziemas sniega baltumā, gan pavasara pirmo lapiņu plaukumā, gan vasaras ziedu daudzveidīgajā krāsu raibumā, un, protams, rudens lapu dzeltenīgajā klājumā. Mainās gadalaiki, bet nemainās Mārtiņš, kurš vienmēr ir dzīvespriecīgs, prot uzmundrināt, prot arī nomierināt, iedvesmot un sarežģītā situācijā vienkārši būt līdzās. Paldies Tev, Mārtiņ, par prasmi katru līdzbraucēju uztvert kā personību! Lai Tev daudz enerģijas vēl ilgi darīt šo mums visiem ļoti nepieciešamo darbu!"

Asoc. prof. Gunta Siliņa-Jasjukeviča rezumē: "Zemei ir savs pavadonis. Mārtiņš ir mūsu nodaļas visbrīnišķīgākais pavadonis." 

Mārtiņ, cieņā un labās domās, LU Madonas filiāle pateicas Jums par stāstījumu! Vēlam, lai katra jauna diena sniedz iespēju baudīt kalnu svaigo gaisu, piedzīvot jaunas sportiskas aktivitātes un turpināt dalīties ar savu pozitīvo attieksmi ar apkārtējiem. Jūsu optimisms, precizitāte un korektums ir lielisks piemērs mums visiem, tas iedvesmo līdzcilvēkus.

 

Dalīties