Piepildīt savu sapni – kļūt par SKOLOTĀJU!

Žanna, pastāstiet, lūdzu, kāpēc izvēlējāties studijas Madonas filiālē?

Es vienmēr esmu centusies saprast un apzināties sevi, meklējusi savu iekšējo es, taču dzīvē ne viss ir tā, kā vēlies, reizēm ceļš aizved pavisam citā virzienā. Kā nonācu līdz Madonas filiālei? Laikam tas bija neizsapņotais bērnības sapnis, ka kādu dienu es būšu skolotāja. Tas bija paslēpies dziļi manā zemapziņā, līdz beidzot, tas izvirzījās priekšplānā, un sapnis kļuva īstenojams tik tuvu manām mājām – Madonas filiālē!”

Kur Jūs uzzinājāt par studiju iespēju Madonā? Vai uzreiz bija pārliecība, ka izvēlējāties īsto studiju programmu?

Pateicoties tagadējai kolēģei, kura jau studēja, es uzzināju par šo fantastisko iespēju – studēt Madonā. Sākumā bija šaubas, bailes par to, kā es apvienošu studijas ar ģimeni, darbu. Paldies ļoti atsaucīgajām darba kolēģēm, ka atbalstīja, paldies manai lieliskajai ģimenei par iedrošinājumu, par iespēju spert pirmo soli pret savam sapnim. Un tā kā sapnis bija kļūt par skolotāju, tad par studiju programmu nešaubījos.

Vai tas bija viegli? Atbilde viennozīmīgi būs – NĒ! Esmu no tiem cilvēkiem, ja dara, tad uz visiem simts. Gribēju pierādīt sev, ka es to varu, gribēju būt paraugs savām meitiņām, lai viņas ar mani lepotos, lai saprot, ja dzīvē kaut ko vēlies, tad jādodas uz mērķi, lai cik tas arī nebūtu grūti, ir jāturas pie saviem sapņiem.

Darbs, pienākumi pret ģimeni, studijas, mājas darbi, kursa darbi, bibliotēkas apmeklējums, prakse, negulētās naktis – viss kopā. Reizēm nolaidās rokas, sāku domāt, vai man to visu vajag. Ģimene šajā laikā bija nostumta maliņā, lai kā centos būt līdzās, būt laba mamma, sieva, taču tas aizgāja otrajā plānā. Bet man apkārt bija labi draugi, kolēģi, kursa biedri, mana ģimene, kuri vienmēr mani uzmundrināja, sapurināja.

Kāpēc izvēlējāties tieši šo studiju programmu – “Pirmsskolas izglītības skolotājs”?

Man vienmēr ir patikuši bērni, un arī es viņiem patīku, pat nezinu kādēļ. Man patika apzināties, ka es varu viņos ielikt kādu daļu no sevis, ka es pati varu augt līdz ar viņiem, mācīties no viņiem, man patīk bērnu patiesums, tā mīlestība, ko viņi dod.

Man bieži teica, ka es esot kā bērns gan uzvedībā, gan savā būtībā. Jā, un es par to nekaunos, es iejūtos bērna līmenī, es varu rāpot, blēņoties, smieties, priecāties par vienkāršām lietām, sajūsmā spiegt, brīnīties par neparasto, spēlēties smilšu kastē u. t. t. Arī apkārtējie uzsvēra, ka no manis vienmēr plūst radošums, tāpēc šī studiju programma man bija kā radīta. 
 

Vai neradīja grūtības tas, ka katru sestdienu bija jāstudē?

Jau pirms studijām sestdienas arī bija manas darba dienas, tāpēc īsti nekas nemainījās, vienīgi tas, ka nedevos strādāt, bet studēt. Un vēl tas – darbā kāda sestdiena bija brīva, kad varēju ar ģimeni kopā pavadīt laiku, bet studējot, visas sestdienas bija piepildītas. Bet ģimene vienmēr bija atbalstoša, lai gan reizēm tas bija grūti. Studijas pabeidzu izcili. Izlaidumā tika nosaukts mans vārds, kā izcilniekam, tas cēla spārnos. Redzēju savu meitu acīs sajūsmu, lepnumu. Tas nozīmēja, ka grūtais ceļš nebija velts.

Kādi ir Jūsu studiju laika pozitīvie ieguvumi? Vai, tuvojoties Skolotāju dienai, ir kādi docētāji, skolotāji, kuriem pateikt paldies?

Studiju laiks vienmēr paliks atmiņā. Pirmkārt, iepazīti jauki, līdzīgi domājoši cilvēki. Mūsu kurss bija īpašs, mēs, topošās skolotājas, bijām ļoti saliedētas. Katrs mājas darbs, katra lekcija bija kopīgi pārrunāta, apspriesta, ja kaut kas sagādāja grūtības, bijām zvana attālumā, viena otrai izpalīdzējām, cik vien var. Mani meitenes bija iesaukušas par haizivi, un viņas bija manas mailītes. Man pat par piemiņu tika uzdāvināta “haizivs”. Kāpēc haizivs? Meitenes teica, ka es cīnos līdz galam, es varu pastāvēt ne tikai par sevi, bet par visām mums.
 

Otrkārt, esmu pilnveidojusi sevi, ir papildinātas zināšanas, lekcijās gūtas dažādas atziņas. Atmiņā palikusi lektore Anna Līduma. Viņa bija ar savu “odziņu”. Jā, stingra un prasīga. Bet viņā bija kaut kas īpašs, ko paņemt līdzi sev ceļamaizē. Viņa bieži teica, ka pedagogam vienmēr ir jādzied, lai attīstītu ne tikai bērna, bet arī pašam savu radošumu. Ļoti patika Rasmas Purmales lekcijas par pirmsskolas pedagoģiju, skatoties caur bērna prizmu. Šī lektore bija īstajā vietā ar visu sirdi un dvēseli.

Treškārt, iemācījos stāties pretī grūtībām, iemācījos pārvarēt bailes publiski uzstājoties. Paldies Lolitai Kostjukovai par doto iespēju prezentēt savu kvalifikācijas pētījumu K. Broces izstādes atklāšanas pasākumā, tā bija lieliska pieredze.

Paldies gribu teikt arī savai pirmajai skolotājai Dacei Rižai, kas vienmēr skolā sagaidīja ar smaidu, nežēloja laipnu vārdu, no viņas staroja siltums. Paldies arī  Cesvaines vidusskolas visām skolotājām, bet īpaši Ingrīdai Evardsonei, kura man palīdzēja tikt pāri nedrošībai, kad pārnācu mācīties uz Cesvaines skolu un Vitai Krūmiņai, kura vienmēr iedrošināja, kura saskatīja manu radošo pusi.

Paldies, skolotājas, par jūsu smaidiem, par jūsu labestību, par jūsu pacietību.
 

Varbūt ir kāds, ar studiju laiku filiālē saistīts, interesants notikums, kas palicis atmiņā,

Atmiņā palikušas visas tās nodarbības, kuras bija ārpus standarta lekcijām. Piemēram, mēs ģērbām tautiskos tērpos, nesām tradicionālos gadskārtu ēdienus, gājām rotaļās. Tās dienas bija kā svētku dienas, tās dienas es izbaudīju.
 

Kā ir veidojusies Jūsu profesionālā karjera?

Studiju laikā, kad paralēli studijām vēl strādāju par pārdevēju, kādā dienā saņēmu zvanu no PII “Priedītes” vadītājas Gitas Lancmanes ar piedāvājumu nākt strādāt uz bērnudārzu par audzinātāju. Sākumā šaubījos, jo bērnudārzā darba piedāvājums bija uz noteiktu laiku, bet vēlēšanās spert nākošo soli pretim savam sapnim bija liela, bija jāizlemj – vai tagad, vai nekad. Šobrīd varu teikt paldies G. Lancmanei par uzticēšanos studentei, paldies par iespēju, iedrošinājumu, par atbalstu.

Paldies arī manām kolēģēm Laimrotai Krastiņai, Loretai Trofimovai un Marinai Baņņikovai, kuras bija lielākais balsts, uzsākot darba gaitas jaunā, nezināmā ikdienā.

Skolotāja esmu jau četrus gadus. Vai esmu savu sapni jau izsapņojusi? Vēl nē un ceru, ka neizsapņošu vēl ilgi. Šis darbs nav tikai rozēm kaisīts, darbā jāieliek sevi visu, visu laiku jāpilnveidojas gan radoši, gan jāpilnveido savas zināšanas, jāaug līdzi visam jaunajam.
 

Kādi ir Jūsu darba pienākumi, radošās aktivitātes?

Uzsākot darba gaitas pirmsskolā “Priedīte”, tiku iebalsota arī par bērnudārza kultūras darba organizatoru. Šajā jomā es varu izpausties radoši, brīvi, vadītāja atbalsta piedāvātās idejas. Lai iepriecinātu un pārsteigtu bērnus, iejūtos dažādos tēlos. Man ir uzticēts vadīt arī skaistāko pasākumu bērnudārzā – izlaidumu. Esmu ļoti pagodināta. Reizēm jau arī saku, ka šoreiz varbūt nē, bet tik un tā ļaujos izaicinājumam. Lielākais gandarījums pēc padarītā ir bērnu smaidi, kolēģu un vecāku labie vārdi.
 

Vai un kādi ir nākamo gadu profesionālie izaicinājumi?

Kādreiz apdomāju iespēju studēt tālāk un iegūt bakalaura grādu, bet vēl tam neesmu gatava. Pagaidām turpināšu apmeklēt dažādus kursus, lai papildinātu savas zināšanas pedagoģijā.
 

Kāds ir Jūsu vaļasprieks, vai un kā tas palīdz ikdienā?

Man patīk dziedāt, dziedu vislabākajā, visskanīgākajā korī “Cesvaine”. Dziesma palīdz aizmirsties, palīdz izdziedāt kādu rūpi, dziesma veldzē dvēseli. Labprāt arī zīmēju portretus ar parasto zīmuli, patīk vērot, kā no līnijas, no ēnojuma parādās skaists rezultāts. Un, ja varu kādu iepriecināt, tas dod man gandarījumu. Reizēm uzrakstu kādu dzejoli. Dzejoļus arī izmantoju kopīgos projektos ar grupas bērniem.
 

Kāds būtu Jūsu vēlējums Skolotāju dienā filiāles studentiem un esošajiem skolotājiem?

Es novēlu katram studentam, topošajam skolotājam sajust sirdī to degsmi, to dzirksti, kas palīdzēs virzīties uz priekšu pretim saviem sapņiem.

Novēlu katram esošajam skolotājam nepazaudēt savu degsmi, savu smaidu, novēlu izturību, veselību un neizsīkstošu radošo garu.

Vēl - lielāko paldies vēlos teikt savai ģimenei! Paldies, ka skolojāties kopā ar mani, ka bijāt līdzās grūtos brīžos, ka mierinājāt, ka bijāt pacietīgi un saprotoši. PALDIES!
 

Paldies, Žanna! Sveicam arī Jūs Skolotāju dienā, lai šajā profesijā vienmēr ir sapņi, ko piepildīt!