Četru bērnu māmiņas Mudītes Brīdakas ceļš uz skolotāja profesiju

Mācoties pamatskolā, protams, nāca citas sapņu profesijas, pēc pamatskolas beigšanas iestājos Priekuļu Lauksaimniecības tehnikumā programmā “Komercdarbinieks”, jo bija doma uzsākt savu mazo biznesu. Pabeidzot tehnikumu, izglītību neturpināju, jo saņēmu darba piedāvājumu, un sāku strādāt būvniecības uzņēmumā SIA “Rubate” Gulbenē par biroja administratori un vēl līdz šim strādāju šajā uzņēmumā lieliskā un enerģiskā kolektīvā. Darba pienākumos ietilpst lietvedības un būvniecības dokumentu kārtošana, darbs dažādās uzskaites programmās, klientu apkalpošana, svētku un ekskursiju organizēšana.

Esmu četru burvīgu bērnu – dvīņu Reičelas un Ričarda (10 gadi), Rainera (6 gadi) un Jāņa (5 gadi) mamma. Kā jau visām mammām ikdienas dzīve ar bērniem ir interesanta, aktīva un rūpēm pilna. Līdzko manā dzīvē ienāca bērni, citi “mani sapnīši” tika nolikti malā, jo visas rūpes un enerģija tika veltīta bērniem. Jo kā zinām, bērni ir iedoti mums tikai uz brīdi, bērni aug ātri, tādēļ vēlējos visu savu enerģiju, laiku un mīlestību veltīt viņiem. Bērni pamazām izauga, tika izauklēti no “bēbīšu vecuma”, ir kļuvuši patstāvīgāki un lieli palīgi man, tagad ir jāizauklē “jauns bērns” – augstākās izglītības iegūšana. Pēc astoņpadsmit gadu pārtraukuma atkal esmu sākusi mācīties. Esmu ielēkusi vilcienā uz bērnības sapņa pusi – pedagoģija,  pirmsskolas skolotājs. Vienmēr ir paticis darboties ar bērniem, kopā ar viņiem izzināt pasauli, patīk bērnu atvērtība un patiesums, viņu enerģija, kas dod enerģiju arī man, viņu patiesais smaids un mazo rociņu apskāvieni. Skolotāja darbs ir nemitīgi būt kustībā, mācīties un nepārtraukti attīstīties, uz ko arī norādījis pedagogs Aleksandrs Dauge: “Audzinātājs visu savu darbu ziedo tam, lai palīdzētu izcelt un atvērt to, kas no dabas bērnā ieguldīts un kam jākļūst realizētam. Svarīgi – uzmodināt un ierosināt apslēptas enerģijas!”

Lēmums par studijām Latvijas Universitātē nāca, pateicoties manai draudzenei, kura jau studēja Latvijas Universitātes Madonas filiālē. Viņa mani mudināja un iedrošināja studēt. Protams, daudz pārdomu bija par to, ka jāstudē sestdienās, kas ir brīvdienas, ka tiek nozagts laiks manai ģimenei, ka es tajā laikā varētu darīt daudz ko citu, atpūsties, kā arī jāmēro ceļš uz Madonu un attālināti jāmācās pirmdienas vakaros – nogurums pēc darba, taču vēlme studēt bija lielāka par visiem “pret”. Esmu cilvēks kam patīk darīt un būt kustībā. Protams, kā jau visiem, uznāk krīzes brīži, sevis meklēšana, nevēlēšanās neko darīt, palīst zem segas un paslēpties, taču mans lielākais dzinējspēks ir mana ģimene, kas liek celties, saņemties un iet uz priekšu, cīnīties, un baudīt dzīvi. Visu manu sapņu piepildījums, arī studiju uzsākšana un studēšana nebūtu iespējama bez mana drauga – bērnu tēta – lielā atbalsta, kurš mani saprot un iedrošina ikvienā situācijā, kad man ir nepieciešams atbalsts un padoms. Par to viņam milzīgs paldies.

Enerģiju un līdzsvaru sevī atgūstu, nodarbojoties ar veselības vingrošanu, krāsojot mandalas un dodoties garās pastaigās.  Daudz laika ar ģimeni pavadām pie dabas svaigā gaisā. Vasarā braucam ar riteņiem, peldamies, ejam pārgājienos. Ziemā braucam no kalna ar ragaviņām, kurinām ugunskuru un dzeram siltu tēju, ko paši vasarā esam salasījuši. Atbalstu savus bērnus basketbolā un volejbolā, kā arī draugu – motosportā.  Aktīvi iesaistos dažādos pasākumos bērnu skolā un pirmsskolas izglītības iestādē. Ļoti patīk floristika un darbošnās piemājas puķu dārzā. Reizēm stundu dienā ir par maz, bet dzīvība jau ir kustībā un kustība ir veselība.

Reģiona iedzīvotājiem ir lieliska iespēja studēt Latvijas Universitātes filiālēs. Sākotnēji  iestājos LU Alūksnes filiālē, taču nebiju informēta, ka lekcijas Alūksnē notiek darba dienās. Man kā strādājošai tas laiks nebija piemērots, tādēļ lūdzu, lai pārceļ uz Madonas filiāli, jo Madonas filiālē lekcijas notiek sestdienās, kas man der. Liels paldies Madonas filiāles vadītājai, kas ir ļoti pretimnākoša, atsaucīga un sirsnīga. Jebkurā situācijā pie viņas var griezties pēc padoma, informācijas. Cilvēks savā vietā ar sirdi un dvēseli. Kā arī priecājos par mūsu kursu.

Kursabiedrenes ir draudzīgas, jautras un zinātkāras. Sestdienās varu ar prieku doties uz mācībām, jo zinu, ka satikšu jaukas un atsaucīgas kolēģes, kā arī docētājas, kuras ir zinošas, pretimnākošas un viedas. Laiks klātienē paskrien ātri, jo nodarbības ir interesantas. Informācijas daudzums, protams, ir apjomīgs, arī mājās jādara daudz – jāmeklē informācija, jāgatavo prezentācijas, jālasa grāmatas –, bet tas ir tik vērtīgi un noderīgi!

Esmu arī kursa vecākā. Tā kā esmu cilvēks, kuram grūti ir atteikt, tad nu sanāca, ka bija nepieciešams kursa vecākais un neviena no meitenēm nepieteicās, pacēlu roku un pieteicos, un tikai pēc tam, mājās braucot, apjautu, kur atkal esmu iestūrējusi. Esmu no tiem, kuri vispirms dara un tikai pēc tam domā. Ir taču labāk nožēlot to, ko izdarīji, nevis to, ko neizdarīji. Ne brīdi nenožēloju nevienu savu lēmumu, kaut arī citreiz tas pieņemts steigā un nepārdomāti.

“Pasakiet man, un es aizmirstu. Māci mani, un es atceros. Iesaistiet mani, un es iemācos”, teicis rakstnieks un politiķis Benžamins Franklins. Visiem novēlu būt aktīviem, nebaidīties piepildīt savus sapņus un virzīties un mērķu sasniegšanu, apgūt jaunus horizontus un nepazaudēt degsmi un vēlmi darboties, mācīties! Esiet aktīvi un nāciet studēt Latvijas Universitātes Madonas filiālē!