Lāsma Pirksta-Sirmā: Pedagogam ir jābūt ļoti elastīgam un jāpielāgojas mainīgajiem apstākļiem, videi, situācijām

Kas Jūs mudināja izvēlēties studijas Madonas filiālē?

Es nekad nebiju domājusi strādāt vai studēt par skolotāju, jo mans sapnis bija kļūt par rakstnieci, bet vasaras periodā, atvaļinājumu laikā, man bija iespēja aizstāt bērnudārza grupā auklīti. Un pirmajā dienā es sapratu – šī ir mana vieta! Es jutos kā zivs ūdenī, man pašai tas bija pārsteigums. Es sāku meklēt iespējas, kā iegūt pirmsskolas pedagoga kvalifikāciju. Un – cik liels bija mans pārsteigums, ka tieši Madonā ir iespēja apgūt studiju programmu pirmsskolas pedagogiem. Protams, pieteicos!

Kur Jūs uzzinājāt par studiju iespēju Madonā? Vai uzreiz bija pārliecība, ka izvēlējāties īsto studiju programmu?

Par iespējām studēt Madonā, es uzzināju Googlē, jo meklēju variantus kur studēt neklātienē, tuvāk pie mājām. Man bija stingra pārliecība, ka jāmēģina, un viss. Protams, autobusi nepielāgojās manam mācību ritmam un dažreiz pēc studijām bija jābrauc pat ar taksometru, kas man izmaksāja 30 euro. Bet bija pārliecība, ka tas ir tā vērts!

Kāpēc izvēlējāties tieši šo studiju programmu – “Pirmsskolas izglītības  skolotājs”?

Es biju pārliecināta, ka tieši ar mazajiem bērniem man ir kopīga valoda un būs vieglāk sastrādāties. Paralēli es strādāju par auklīti bērnudārzā, un pieredze man jau krājās.

Kāpēc izvēlējāties turpināt studijas bakalaura programmā “Sākumizglītības skolotājs”?

Beidzot pirmsskolas izglītības skolotāja studijas, manā pasaulē iestājās tukšums. Es biju pieradusi katru sestdienu būt gudru cilvēku sabiedrībā, klausīties lektoru stāstus, pieredzi, redzējumu, ar kursa biedrenēm apmainīties savās veiksmēs/neveiksmēs, interpretācijās. Tas bija interesanti, un es tajā jutu piepildījumu. Es gribēju turpināt. Meklēju un atradu iespēju turpināt studijas Jēkabpils filiālē.

Vai neradīja grūtības tas, ka katru sestdienu agri bija jābrauc studēt uz Jēkabpili, jo šajā filiālē bija iespēja turpināt studijas bakalaura programmā?

Mans ikdienas skrējiens bija tik intensīvs, ka tikai sestdienās ceļā uz/no skolas man bija iespēja baudīt audio grāmatas. Tas bija ieguvums un agrā celšanās to atsvēra. Jēkabpils filiāli es izvēlējos tieši tādēļ, ka mācības notika sestdienās, jo tajā laikā es strādāju par skolotājas palīgu bērnudārzā un apvienot mācības ar darbu bija ērtāk tieši studējot Jēkabpils filiālē.

Kādi ir Jūsu pozitīvie ieguvumi no studiju laika? Labā prakse, ko esat pārņēmusi no docētājiem, studiju biedriem?

Vislielākie ieguvumi, protams, ir lektoru sniegtās zināšanas, pieredze, ieteikumi, metodika. Jo tieši pieraksti lekcijās vēl arvien tiek izmantoti, plānojot stundas skolā un iepriekš arī bērnudārzā. Tāpat prezentācijas man ir saglabātas un noderīgas vēl arvien. Kvalifikācijas darbu es rakstīju par līdzcietības attieksmes attīstīšanu. Šis darbs manās ikdienas gaitās tiek izmantots praksē katru dienu, jo līdzcietība, uzskatu, ir stūrakmens cilvēcībai. Un bakalaura darbu es rakstīju par Madonas novada tradīciju iepazīšanas saturu un metodiku sākumskolas 3. klasē, jo sāku strādāt skolā ar 3. klasi un, izstrādājot bakalaura darbu, kopā ar bērniem izgājām cauri tik daudzām interesantām nodarbēm, ka šo pieredzi vairs nevar aizmirst. Arī tā tiek pielietota pie katras iespējas un vēl papildināta ar jaunām idejām. Milzīgs paldies man jāsaka docētājām asoc. prof. Guntai Siliņai-Jasjukevičai un prof. Beatrisei Garjānei, kuru devums, rakstot abus studiju noslēguma darbus, sniedza man milzīgu ieguldījumu pašizaugsmē un vēlmē turpināt pilnveidoties.

Kā ir veidojusies Jūsu profesionālā karjera?

Par skolotāju sāku strādāt 2018. gadā, tātad jau 4 gadi. Sāku kā auklīte bērnudārzā “Saulīte” Madonā, turpināju kā pirmsskolas skolotāja bērnudārzā “Priedīte”, arī Madonā, un patreiz esmu jau gadu nostrādājusi Madonas novada pašvaldības Liezēres pamatskolā par sākumskolas skolotāju. Savā pieredzē es dalos ar visiem, kuriem kaut mazliet interesē pedagoģija. Sākot ar praktikantiem un beidzot ar skolēniem, kuri vēl tikai mācās 1. klasē un uzdod jautājumus par manu profesiju.

Kāda ir Jūsu darba profesionālā pieredze? Kādi ir darbā papildu pienākumi, aktivitātes, arī radošās aktivitātes?

Es savu pieredzi vēl krāju, jo pedagogam ir jābūt ļoti elastīgam un jāpielāgojas mainīgajiem apstākļiem, videi, situācijām. Man ļoti palīdz Liezēres skolas skolotājas, daloties savā pieredzē, metodiskajā bāzē un vienkārši uzklausot. Patreiz man klasē ir divi bērni ar asistentiem, un šī atkal ir jauna pieredze, caur kuru es eju, meklējot dažādus risinājumus dažādām situācijām. Papildu pienākumi man ir pagarinātā grupa, kurā ir apvienoti bērni no  1. līdz 4. klasei, tas, protams, ir izaicinājums, bet šī pieredze arī ir neatsverama manā izaugsmē. Esmu uzņēmusies dalību arī Eiropas Sociālā fonda projektā “Pumpurs”, ar mērķi mazināt to izglītojamo skaitu, kas pārtrauc mācības. Un darba neatņemama sastāvdaļa ir skolēnu sagatavošana priekšnesumiem, konkursiem, pārgājienu, ekskursiju plānošana.

Vai un kādi ir nākamo gadu profesionālie un akadēmiskie izaicinājumi?

Mācoties kursos “Corel Draw Graphics”, sapratu, ka man ļoti patīk datorzinības un vēlētos turpināt tās apgūt, bet patreiz ļoti mainīgie un neparedzamie laiki biedē. Jānogaida.

Varbūt ir kāds, ar studiju laiku filiālē saistīts, interesants notikums, kas palicis atmiņā, kas iedvesmojis?

Jā, protams! Biju ar kolēģi sagatavojusi Ziemassvētku priekšnesumu bērniem (1,5–2  gadus veciem). Nedēļu pirms pasākuma – sestdienā – bija lekcija pie doc. Guntas Siliņas-Jasjukevičas par latviešu valodas metodiku, kurā runājām tieši par tradicionālajiem Ziemassvētkiem. Un es tā aizdegos ar šo ideju, ka pirmdien, man jau bija gatavs jauns scenārijs, kolēģi piekrita manai idejai, un mēs ar bērniem, vecākiem, vadītāju kopīgi vilkām bluķi, dziedājām dziesmas, dancojām, un bija gandarījums par brīnišķīgu darbu!

Kāds ir Jūsu vaļasprieks? Vai tas palīdz ikdienā virzīties uz nākamajiem mērķiem?

Man ļoti patīk ierakstīt audio pasakas bērniem. Tam, diemžēl, neatliek daudz laika, bet ierakstītās pasakas izmantoju arī mācību procesā, jo pasakas attīsta līdzcietību, loģisko domāšanu. Katru vasaru lasu ogas, sēnes un nododu “Pharmeko Lettland” bāzē. Ceļos agri, mežā esmu tikai pati ar sevi – klusumā ar dabas skaņām. Mācos izslēgt domas, vērot. Tā ir mana meditācija un prāta higiēnas treniņi, kuri lieliski palīdz iztīrīt visu lieko, kas gada griezumā sakrājies prātā, attieksmēs, reakcijās, kuras var mainīt, to arī daru.

Kāds būtu Jūsu vēlējums esošajiem filiāles studentiem, un tiem, kuri plāno izvēlēties skolotāja profesiju un uzsākt studijas LU?

Galvenais esiet drosmīgi un neatlaidīgi ejiet uz nosprausto mērķi! Un, kad pienāk brīži, ka visu gribas pamest – atcerieties kādu nenovērtējamu ieguldījumu jūs sniegsiet bērniem, guldot viņos zināšanas, attieksmi, izpratni par lietu kārtību pasaulē.

Lāsma, pateicos par sarunu!