Akadēmiskais centrs
Jau absolvējot Daugavpils Universitāti, sapratu, ka ir vēlme atgriezties savā dzimtajā pilsētā, taču īsti vieta, kur sākt strādāt par datordizaineri nebija. Sapnis atgriezties Madonā nekur nepazuda, meklēju alternatīvas. Manā gadījumā tā bija iespēja uzsākt studijas Latvijas Universitātes Madonas filiālē un kļūt par pirmsskolas izglītības skolotāju. Ar mērķi uzsākt darba attiecības pirmsskolas izglītības iestādē, savukārt savas iegūtās zināšanas par mākslu domāju nākotnē pielietot darbā ar audzēkņiem mākslas skolā.
Studijas Latvijas Universitātes Madonas filiālē bija ļoti saistošas, jo šeit es dzīvoju, strādāju, šeit ir mani mīļie, šeit es redzu sevi augam un attīstāmies. Latvijas Universitātes mācību telpas nebija nekas svešs, jo esmu Madonas pilsētas 1. vidusskolas absolvente, jutos ļoti komfortabli, tas savukārt bija ļoti svarīgs aspekts, lai veiksmīgāk veiktos studijās.
Pirmo pieredzi pedagoģijā guvu izglītības iestādē “Kastanītis”, kur strādāju par pirmsskolas izglītības skolotāju. Esmu ļoti pateicīga, ka man šī iespēja tika sniegta. Paldies visiem kolēģiem, kuri atbalstīja un neturēja savas zināšanas un iegūto dzīves pieredzi zem pūra, labprātīgi tajā visā dalījās ar mani, veicinot manī izaugsmi. Ļoti augstu novērtēju izglītības iestādes vadītājus, kuri sniedz iespēju jaunajiem pedagogiem – tiem, kas vēl tikai studē, – uzsākt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādēm. Uzskatu, ka Universitātē iegūtās teorētiskās zināšanas apvienojumā ar ikdienas praksi pirmskolas izglītības iestādē, man palīdzēja vairāk izprast, kā pareizi organizēt mācību procesu pirmskolas izglītības iestādē, atbilstoši jaunajām pirmskolas izglītības iestādes vadlīnijām.
Noteikti rodas jautājums, kāpēc tieši pirmsskolas izglītības skolotājs? Mana mamma bija pirmsskolas izglītības darbinieks, vēl šodien atceros, kā ar prieku pēc skolas gāju pie viņas uz darbu pavadīt laiku kopā ar bērniem. Man ar to saistās jaukas atmiņas, tādēļ iekšēji bija pārliecība, ka redzu sevi šajā nozarē. Strādājot pirmskolas izglītības iestādē, apzinājos, ka pedagoģija saista, taču sevi tomēr neredzēju kā pirmskolas izglītības pedagogu, pietrūka klātesoša mākslas pasaule, nejutos līdz galam piepildīta, bija sajūta ka kaut kas pietrūkst.
Skaidri atceros to dienu, kad bija apstiprināšanai jāiesniedz kvalifikācijas darba tēma, daudz nedomājot sapratu, ka tā būs saistīta ar manu jau iegūto profesiju. Kvalifikācijas darbā veicu pētījumu par Microsoft Paint datorprogrammas izmantošanu sešgadīgu bērnu pozitīva pašvērtējuma veidošanā. Pētījuma laikā iegūtās zināšanas un atziņas pielietoju arī ikdienas darbā ar audzēkņiem mākslas skolā, tiesa, pielietojot sarežģītākas datorprogrammas.
Droši varu teikt, ar laiku visi izsapņotie sapņi tika sasniegti, zvaigznes nostājās savās vietās, šobrīd Jāņa Simsona Madonas mākslas skolā veicu gan direktores vietnieka amata pienākumus, gan esmu datorgrafikas skolotāja. Apvienojot divas profesijas esmu ieguvusi savu sapņu darbu.
Gribētos teikt, ka man ar audzēkņiem ir izveidojušās ļoti labas attiecības, kuras vērstas uz izaugsmi. Mācību stundu laikā mēs viens no otra mācāmies, augam kopā! Esmu viņiem gan pedagogs, gan labākais draugs. Dievinu to, ko daru, ceru, ka audzēkņi to jūt. Uzskatu, ka pedagogam acīs jābūt redzamam mirdzumam, degsmei, aizrautībai par to, ko viņš dara, ja tas viss ir – viņš spēs iedvesmot jebkuru audzēkni.
Pedagogs tā ir misija, tā ir liela atbildība, jo dažkārt tieši pie pedagoga audzēkņi dodas pēc padoma, ko baidās lūgt tuviniekiem. Tā ir liela atbildība būt daļai no viņu dzīves, taču tā arī ir ļoti fantastiska dzīves sastāvdaļa, skatīties, kā pateicoties Tev, kāds pieņem pareizos lēmumus, veidojas par labāku personību.
Radošiem cilvēkiem katra diena ir krāsaina, pārsteigumiem pilna. Skola piedalās visdažādākajos projektos, savukārt es esmu gatava tajos iesaistīties, lielākoties izstrādājot dizainu maketus. Labprāt projektos iesaistu savus audzēkņus, vēlos viņiem parādīt, ka viss, ko viņi realizē ir jēgpilns, realizējams gatavā produkcijā, tā veicinot viņos motivāciju sevi attīstīt spēcīgāk un nebaidīties no izaicinājumiem. Kad viens projekts noslēdzas, jūtams nogurums, taču ātri vien parādās vēlme mesties jaunos piedzīvojumos, izaicināt sevi no jauna. Mana dzīves pamatvērtība – izdari vairāk kā no tevis sagaida.
Bieži nākas dzirdēt no audzēkņiem, kāpēc es izvēlējos kļūt par skolotāju, jo mūsu atalgojums esot zems, man ilgi nedomājot ir atbilde – dari to ko tu mīli un tev nebūs laika skaitīt naudu! Pilnībā koncentrējos darbam, apzinos savu iekšējo potenciālu, esmu tik aizrauta ar to ko daru, ka nav laika domāt, vai katrs mans paveiktais darbs tiek apmaksāts, tas nav galvenais mērķis kādēļ iesaistos projektos. Pamatmērķis ir pilnveidot savu pieredzi un dāvāt burvīgu pieredzi, galaproduktus apkārtējiem.
Tiesa – ceļš līdz sapņu piepildījumam nebija nemaz tik viegls. Studiju laikā piecas dienas nedēļā strādāju bērnudārzā, sesto pavadīju studijās un septīto nedēļas dienu turpināju mācīties, pildīt mājas darbus, gatavoties pārbaudes darbiem, taču morāli biju tam gatava! Neklātienes studijas pēc būtības ir studiju forma, kad lielākoties zināšanas jāapgūst pašmācības ceļā, Universitātes pedagogi tikai sniedz ieskatu mācību priekšmetā, un tas ir pašsaprotami, jo pāris satikšanās reizēs skolas telpās nav iespējams iegūt plašu zināšanu klāstu. Zināšanu apjoms atkarīgs no paša studenta, cik daudz esi gatavs ieguldīt sevis izglītošanā, tik kvalitatīvi apgūsi nepieciešamo mācību vielu. Kā mēdz teikt – pats savas laimes kalējs.
Latvijas Universitātes izlaidums norisinājās 2022. gada 25. februārī. Atmiņā paliks kā jauks notikums, jo tieši šajā dienā man arī apritēja 30 gadi, iegūtais Latvijas Universitātes diploms bija jaukākā dāvana manos svētkos.
Nevēlos akcentēt, kas studiju laikā pietrūka, lai virzītos uz mērķi, piepildītu savus sapņus, bieži vien nākas kaut ko uzupurēt, no kaut kā atteikties. Vēlos tikai pateikt paldies visiem, kuri bija klātesoši studiju laikā un palīdzēja, lai es šobrīd būtu tur, kur esmu. Līdzcilvēku atbalsts ir bijis ļoti svarīgs, brīžos, kad neticēju pati sev, viņi turpināja ticēt man un manām spējām! Paldies kolēģiem un ģimenei!
Aicinu nebaidīties studēt, zināšanu nekad nevar būt par daudz, tās mūs veido par spēcīgākām personībām. Novēlu, lai Latvijas Universitāti absolvē pēc iespējas vairāk pedagogi, kuru acīs ir redzams šis mirdzums, aizrautība par to, ko dara!
