Akadēmiskais centrs
LĪGA IKAUNIECE, LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” Madonas filiāles 2. semestra studente, Jāņu dienas pavada ģimenes lokā, sien pašgatavotu sieru un aicina līgotājus būt kopā ar saviem mīļajiem.
“Ja manu vecāku ģimenē būtu piedzimis dēls, viņu sauktu par Jāni, bet piedzimu es, tāpēc nosauca par Līgu,” vaicāta, kā “tikusi” pie sava vārda, kuram veltīti Latvijas nacionālie svētki, stāsta LU studente. “Esmu augusi Madonas novada Praulienas pagasta Vecsaikavas ciemā. Mācījos Praulienas bērnudārzā ‘’Pasaciņa’’, pēc tam Praulienas pamatskolā. Tālākās skolas gaitas aizveda uz Madonas pilsētas vidusskolu, bet, sākoties globālajai pandēmijai, iestājos un absolvēju Rīgas Tālmācības vidusskolu. Pašlaik studēju LU Madonas filiālē par pirmsskolas skolotāju un arī strādāju par pirmsskolas skolotāju Gulbenē.”
“Bērnībā, man šķiet, visi ir vēlējušies kļūt par skolotājiem, bet beigās kļūst par pavisam ko citu. Bet manas domas nemainījās!” viņa saka. “Man vienmēr ir patikuši bērni. Savulaik daudz esmu pieskatījusi arī mazos radiniekus, un tas bija mans pamudinājums īstās profesijas izvēlē. Man ļoti patīk darbs tieši bērnudārzā,” Līga atklāj. Lai gan laiku studijām, darbam un ģimenes dzīvei līdzsvarot ir zināms izaicinājums, viņu atbalsta ģimene un draugi. “Nekad nepadodies, ir grūti bet tas ir to vērts, pēc tam to nenožēlosi, būsi tikai ieguvējs!” Līga vēl citiem.
Tradicionālos Jāņus Līgas Ikaunieces ģimenē atzīmē ģimeniskā lokā. Lauku māju viņi rotā ar smaržīgām meijām, bet paši pin vainagus, kurus glabā līdz Pēteriem. Svētku galdā vienmēr tiek celts alus un gaļas ēdieni, un sanākušos līgotājus cienā ar pašu sietu sieru. Vakaru ģimene ar viesiem pavada sarunās, bet noslēdz ar supošanu Lubāna ezerā. “Vārda dienā sveicienus parasti saņemu vien no ģimenes un draugiem, līgotāji par vārda dienu parasti piemirst,” Līga atzīst.
“Pirmsskolā bērniem mācu, ka Jāņos jābūt kopā ar saviem mīļajiem un jāēd siers, jāpin vainagi un jārotā māja. To pašu mācīšu arī saviem bērniem,” viņa saka par tradīciju kopšanu. “Visām Līgām un līgotājiem novēlu svinēt šos svētkus ar prieku un godu! Lustīgu līgošanu!”
Tuvojoties Jāņu svētku svinību laikam, LĪGA LUDBORŽA, Latvijas Universitātes (LU) Izglītības zinātņu un psiholoģijas falkultātes (IZPF) pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Sporta treneris” Madonas filiāles 2022. gada absolvente, dalās savā dzīvesstāstā, sajūtās par savu skaisto latvisko vārdu un jaunajām Jāņu tradīcijām savā ģimenē.
Sports paticis vienmēr
Mani sauc Līga, pirms 15 gadiem iemainīju mūžīgi steidzīgās galvaspilsētas Rīgas ielas pret mierīgo Rēzekni Latgales sirdī. Ne brīdi nenožēlojot par savu izvēli! Oriģināli esmu nākusi no Rīgas, kur pavadīju savus pirmos 20 dzīves gadus, mācoties Rīgas Juglas vidusskolā un Rīgas 47. vidusskolā, un spēlējot basketbolu Juglas sporta skolā un savas vidusskolas komandā.
Sports man ir paticis jau kopš agras bērnības, kad pagalmā ar kaimiņu bērniem spēlējām bumbu, kāpelējām pa kokiem un spēlējām dažādas rotaļas. Bet, tā nopietni, mans sportistes ceļš sākās 4. klasē, kad iestājos Juglas Sporta skolā un sāku trenēties basketbolā.
Līgas domā pozitīvi
Par vārda Līga nozīmi, meklējot informāciju, uzgāju aprakstu par diviem Līgas tipiem: pirmais – enerģiska, dinamiska, šīs sievietes ir ļoti radošas un viņām nepatīk pakļauties kāda cita prasībām. Otrais - ļoti izteiktas optimistes un reti kad dzīvē ļaujas pesimismam un bezcerībai. Sevi varu pieskaitīt pie abiem diviem, tā teikt, miksētais variants, jo, neatkarīgi no nedēļas dienas, vienmēr esmu kustībā. Darbadienās strādāju Rēzeknes novada Sporta skolā par treneri, vadot meitenēm basketbola treniņus, dāmām un bērniem - vingrošanas nodarbības, savukārt brīvdienās, atrodos kādā no Latvijas apdzīvotajām vietām, spēlējot basketbolu vai skrienot ar ģimeni kādās no skriešanas sacensībām. Runājot par izteiktu optimismu, tas noteikti ir par mani: katrā situācijā mēģinu saskatīt pozitīvo. Mana devīze - “Domāsim pozitīvi!”.
Kādēļ mani vecāki mani nosauca par Līgu? Par Annu gan gribēja mani nosaukt mamma, bet tēta lēmums bija mani saukt par Līgu. Kādēļ? Atbildes man uz šo jautājumu nav, varbūt, tādēļ, ka man ir vecāks brālis Jānis.
Studēt – nešaubīga izvēle
Ir tāds teiciens ”Atkārtošana ir zināšanu māte”, kā arī “Mācīties nekad nav par vēlu”. Pirms pieteicos studijām LU Madonas filiālē, es jau strādāju Rēzeknes novada Sporta skolā par treneri un man jau bija iegūts “C” kategorijas trenera sertifikāts, bet vēlējos paaugstināt savu kvalifikāciju, atkārtot un iegūt jaunas zināšanas, kas noderētu manā darbā.
Ieraugot informāciju, ka ir iespējams 2,5 gadus studēt LU Madonas filiālē par sporta treneri, ilgi nedomāju un izlēmu studēt tieši šeit, jo saskatīju šādas priekšrocības: iespēja studēt par basketbola treneri, lekcijas notika sestdienās un attālums Rēzekne-Madona tikai 100 km.
Ģimene atbalstīja manu vēlmi atgriezties studiju solā, kā pēc pirmā semestra izrādījās, ikdienas dzīvē tas būtiski neko nemainīja, jo lielākā daļa studiju laika sakrita ar Covid-19 pandēmiju, līdz ar to varēju vienlaicīgi būt gan mājās, gan studijās. Godīgi sakot, labāk gan vēlētos mācīties klātienē, jo lekcijas likās ļoti interesantas. Es esmu pārliecināta, ka lielākā daļa no tām klātienē būtu vēl interesantākas! Protams, attālinātajās mācībās pietrūka klātienes tikšanās ar kursabiedriem, kuri aci pret aci tika iepazīti pirmajā semestrī. Vienkārši lieliski cilvēki, katrs ar savu dzīves pieredzi, zināšanām un humora izjūtu! Sveicieni izturīgākajiem: Aivim, Gatim, Klāvam, Ingum un pārējiem!
No siera siešanas līdz Jāņu skrējienam
Līgo svētku svinēšana man ir sena tradīcija: jau kopš bērnības laukos svinējām šos svētkus, kad kādā no lauku sētām sanāca tuvākie un tālākie kaimiņi. Tika kurināts ugunskurs, kuram lecām pāri, tika siets Jāņu siers un darināts alus, pļavā lasītas Jāņu zāles, notika apdziedāšana. Tas bija maģisks laiks, ko atcerēšos visu mūžu.
Tagad laiki ir mainījušies un Līgo svētku svinēšana ir citādāka nekā agrāk, bet mans optimisms nekur nav zudis un es zinu, ka kaut kad es atkal dabūšu to sajūtu un svētku svinēšanu kā agrāk.
Mēs Līgo svētkus svinam ģimenes lokā. Tā kā mūsu ģimenē aug divi bērni, pēdējos gados no Līgo tradīcijām ievērojam nelielu daļiņu. Mūsu Līgo svētkos vienmēr ir ugunskurs, Jāņu siers, alus un kvass, spēlējam dažādas rotaļas, kur iesaistām Jāņu un Līgo svētku ticējumus un tautasdziesmas. Šogad Līgo dienu pavadīsim, piedaloties Līgo skrējienā Madonas novadā. Tā kā mēs esam aktīva ģimene, kas piedalās dažādos skrējienos, iespējams, un gribētos cerēt, ka šī būs mūsu ģimenes jaunā tradīcija - Līgo dienu pavadīt kādā no svētku skrējieniem. Sarunas nobeigumā, Līga novēl:
“Lai ir skaista Jāņa sēta,
Kupla saime, bagāts galds,
Lai ir laime, lai ir prieks,
Līgo dziesmas, alus gards.” (latviešu tautasdziesma)
Skaistus svētkus vēlot, pateicībā Līgai Ikauniecei un Līgai Ludboržai par sarunu!
Foto no personīgajiem arhīviem.
